New-York | ceļojuma piezīmes

Beidzoties pērnajai kāzu sezonai tika pieņemts lēmums – ir beidzot jāaizbrauc kur tālāk, jāatslēdzas no darbiem, ikdienas. Šo plānu nesanāk īstenot jau dažus pēdējos gadus – darbs pa darbam, rezervācijas, neparedzēti izdevumi un te attopies, kad sākas jau nākamā darba sezona.
Domājot par mērķi kur doties, sākumā bija doma par dažām miera ostām, kur labāk atslēgt prātu, pameditēt. Gāja laiks, piesekoju līdzi dažādiem piedāvājumiem, biļešu cenām, kad vienu jauku dienu pamanīju labas cenas braucienam uz NY un tieši vēlamajos datumos. Lai gan NY bija pilnīgs pretstats sākumā uzstādītajam ceļojuma mērķim, bet daudz nedomājot nopirku biļetes, lai nebūtu atkāpšanās ceļa un datumi jau būtu norezervēti. Vēl pirms biļešu rezervācijas ašais čekings Knicks māju spēļu kalendārā un “bang” viss sakrīt! Pierezervēju naktsmītnes, pierezervēju arī autobusa biļetes līdz Vašingtonai (tās gan reportāžā nebūs), mugursoma, vienas drēbes, visērtākie apavi, fotoaparāts (kur nu bez tā) un piedzīvojums 7 dienas NY un 4 dienas WDC varēja sākties.
Lai vai kā gribējās atslēgties no fotografēšanas un ikdienas rutīnas, tad nu no fotografēšanas nu nekādi. Jo būt NY un nebildēt, tas nu ir maksimāls grēks ko fotogrāfs varētu izdarīt. Jo NY ir paradīze fotogrāfam. Dažādām komunām sajauktas sabiedrības, betonu džungļi, kultūru mikslis, vertikāles, dīvaiņi un nepārtraukta rosība. Ejot pa Manhetenas ielām gribas skatīties pa labi, pa kreisi, jo apkārt ir kā čaklā skudru saimē. Spriežot pēc dinamikas (itsevišķi metro pieturvietās) sajūta, ka šeit kāds nepārtraukti ko kavē. Cilvēki ir tik ļoti apraduši pie līdzcilvēkiem un burzmām, ka lielākā daļa cilvēku tos bildējot gluži vienkārši nepievērš uzmanību un neliekas traucēti. Kas man kā fotogrāfam bija medusmaize. 
Jāsaka gan, ka ja ir iespēja, tad labāk NY būtu apmeklēt sezonas laikā (vienīgi tad cilvēku masas vēl vairāk), jo dažas dienas bija drēgnas un mitras, un par cik daudz pārvietojāmies ar kājām, tad tas radīja mini diskomfortu. Starpsezonas laikā arī Central Park un Coney Island nav īsti ko darīt, kas ir iecienīti tūrisma objekti un ar pilnīgi citu skatu sezonas laikā. Bet par cik vasaras sezona ir man darba sezona, tad citu opciju nebija. 
Varētu stāstīt daudz par piedzīvoto, redzēto, bet, lai labāk to dara bildes. Tapēc brīdinu, ka galerija šoreiz tāda palielāka.

9/11 terorakta sekas ir dziļi iesakņojušās ņujorkiešos pat 16 gadus pēc šausminošajiem notikumiem. Šajā sakarā vēlos pastāstīt par kādu interesantu atgadījumu, kuru nejauši uzgāju vienā fotogrāfu forumā. Respektīvi – jebkurš lidaparāts, kurš ir tuvu pilsētai var būt kā baiļu signāls un izraisīt visaptverošu haosu. 2009 gadā (8 gadus pēc treģēdijas) amatpersonām no ASV gaisa spēkiem ienāca prātā spīdoša ideja veikt ikonisku fotosesiju – gaisā. Lidaparāts meta līkumus diezgan zemu un tuvu pilsētai kā rezultatā tika sacelta liela panika ņujorkiešu vidū, jo tie apzinājās, ka tas varētu būt līdzīgs incidents kā tas notika 9/11
Fotosesija tika veikta ar mērķi radīt skaistas fotogrāfijas ar jauno ASV prezidenta lidaparātu un pilsētu fonā, un šo fotosesiju apstiprināja pat Baltā nama amatpersonas. Lieki piebilst, ka sabiedrība nebija absolūti brīdināta par šādas fotosesijas esamību un plānošanu. NY pilsētas mērs un prezidents Obama arī nebija informēti par šādu fotosesiju, kā rezultatā Obama pavēlēja veikt iekšējo izmeklēšanu un solīja nekad vairs kam tādam neatkārtoties un nespēlēties ar pilsētnieku psihi. Lieki arī piebilst, ka šāds neapdomīgs solis prasīja atbildīgo personu atbrīvošanu no amata. Zemāk uzklikšķinot uz saites var aplūkot aculiecinieku video no šī incidenta.
VIDEO1
VIDEO2
Runājot par šo tēmu, tad kā noskaidroju, baltās rozes, kuras  ir 9/11 memoriāla piemiņas vietā, un kur ir iegravēti 2983 terorakta upuru vārdi, ir goda un cieņas apliecinājums, ko muzeja darbinieki apliecina katru rītu spraužot rozes tajos vārdos, kuriem tajā dienā ir dzimšanas diena. Nav tādu dienu, kad kāda no rozēm nebūtu neiesprausta. Dienā, kad tur bijām mēs, saskaitījām vairākas. Lai gan ir pagājuši 16 gadi kopš notikuma, šai vietai ir jūtama nāves ēna. Kārtības sargi ir uz katra stūra, kas rupē stingru goda un cieņas uzraudzību notikuma vietā. Lieki piebilst, ka smaidīgu selfiju veikšana šajā teritorijā nav īpaši saprotams žests.

Metro iekš NY. Tā ir atsevišķa pasaule. Paralēla dimensija tam kas notiek tur augšā.  Ja pirms ceļojuma bija nelielas bažas par to, ka iekš NY varētu nomaldīties vai aizbraukt ne tur, tad nu tagad pilnā nopietnībā varu apgalvot, ka vieglāk ir nomaldīties Purčikā. Mazie ielu nosaukumi pārsvarā numurēti, lielās avēnijas āri. Ja māki skaitīt līdz 100, tad pareizo virzienu viegli apzināt. Arī metro līnijām ir gan krāsa, gan apzīmējums, ko vieglāk iegaumēt. Katrā pieturā ir virziena norādes. Atliek tik iemācīties tos četrus galvenos NY rajonu nosaukumus, un vari nokļut jebkurā NY vietā dažu minūšu laikā, bez jebkādu viedierīču vai gps palīdzības. Kartes arī ir ik uz stūra. Galvenās metro līnijas kursē ik pēc minūtes. Tas ir tā, ka atbrauc viens vilciens ar neskaitāmiem vagoniem, salādē, aizbrauc, un jau klāt ir nākamais. Pats smieklīgākais šajā visā ir redzēt to amizanto skatu, kad kāds steidzīgais ņujorkietis skrien, lai paspētu iekāpt, bet durvis aizveras acu priekšā un tad smagi nopūšas vai nolamājas, tā itkā nāmakais jāgaida pusi stundas :)) ! Ja pie mums sabiedriskais transports un privāts transports ir kā sava veida statusa apliecināšana, tad iekš NY metro vienā vagonā var sastapt smalki tērptu Wolstrītas brokeri un bomzīti vienu viet. 

ChinaTown un mazā Itālija – vēl viens kolorīts, kurā nevar neizmest loku. Dažos pārtikas veikalos un vietējā tirgū var atrast dažāda veida bezmugurkaulniekus un augus uz kuriem pat grūtu paskatīties. Labs veids kā nosist apetīti :)
Mazā Itālija gan ir pavisam īsas teritorijas ietvaros un pārsvarā ar dažādiem restorāniem pie kuriem personāls cenšas ievilināt uz maltīti. Man kā dažādu mafijas kino žanra cienītājam šī bija īpaša sajūta – atrasties tur, kur pirms nepilna gadsimta pusdienoja mafijas bosi.

Coney Island. Lai gan atrodas stundas braucienā ar metro ( pašā apakšā Broklinai) tomēr noteikti vērts apmeklēt. Pa ceļam braucienā var apskatīt arī pilsētas nomales, jeb tā sauktos ghetto rajonus, kur skats uz dzīvi protams pavisam citādāks kā Manhetenā vai Bruklinas augšdaļā. Coney Island var apskatīt un arī izbaudīt vienu no saneākajiem atrakciju parkiem ASV kā arī senāko koka vagoniņa atrakciju ASV. Šī gan ir tā vieta, kur noteikti vajadzētu braukt sezonas laikā. Jo lai gan informācija rādīja, ka apmeklējuma dienā parkam vajadzēja būt atvērtam, tomēr tas bija ciet. Dēļ drēgnajiem laikapstākļiem. Ar rūgtuma sajūtu, bet tomēr teritorija tika izstaigāta. Piejūras bulvāris pastgai bija jauks arī šādos apstākļos. Bet papriecāties neizdevās – deem !

Centrālais parks. Šī nu arī tā vieta, kura būs izteiktāka sezonas laikā. Kad pār zaļajām micēm stiepjas pilsēta. Jebkurā gadījumā tā ir vieta no kurienes paveras cits skats un cita pilsētas atmosfēra. Sākotnēji plānojām noiet visu centrālparku tā garumā, pa ceļam vēl izstaigājot Metropolitan muzeju. Ieejot parka teritorijā laipns onka, kurš izdalīja parka kartes sāka mums stāstīt, kuras vietas parkā ir vairāk vērtas apskatīt. Kad pateicām, ka plānojam iet līdz pat galam, onka nosmējās un teica, ka nevar būt. Ka tas nav iespējams. Patiesībā mēs nogājām līdz galam metot dažādus līkumus, un nogājām atpakaļ līdz pat pusei pa ceļam vēl paviesojoties Metropolitan muzejā, kurš ir milzīgs un kurā pavadījām vairāk kā 3 stundas. Secinājums. Vietējie nestaigā varteikt vispār. Visur ērti un ātri kursē transports. Kapēc iet, ja var aizbraukt ? Mazkustība un ieskrietuvju plašā sortimenta sekas ir manāmas ik uz soļa. Lielai, vai pat lielākajai daļai ir nopietnas liekā svara problēmas.
Vēl interesantāks atgadījums bija Vašingtonā. Kad bijām izstaigājuši Arlington National Cemetery, tad plānā bija arī aizstaigāt līdz Pentagonam, kas atradās relatīvi netālu. Jautāju parka darbiniekam, vai ir gājēju ceļš līdz Pentagonam ? Jo apkārt redzēju tikai maģistrāles (gājēju ceļus netaisa, jo te neviens nemīl staigāt). Džeks tā paskatījās uz mums un sākumā nezināja ko atbildēt, jo viņš domāja, ka neaptveram cik tālu ir Pentagons, lai gan mēs zinājām. Viņs teica, ka nezinot vai tur ir gājēju ceļš, bet teica, ka esam traki, ja gribam iet līdz turienei ar kājām. Bet tad es viņam pavēstīju, ka zinam cik tālu un, ka atnācām līdz šejienei no Union Station, kas patiesībā bija x3 tālāk. Čalim acis izpletās lielas un kam sekoja: ” Noooo wwwaaaaayyy !! You must be crazy !!! Are you serious ?!?!?”  Tajā brīdī viņs apzinājās, ka saprotam cik tālu ir Pentagons :) Jāpiebilst ka tajā dienā arī gan nogājām rekorda attālumu, kas bija zem 20 km. Bet tā diena bija arī vissaulainākā un siltākā diena visa ceļojuma laikā.

Par muzejiem runājot. Ja gribas aplūkot kādu muzeju arī iedziļinoties, lasot un pētot sīkāk, tad jārēķina vismaz 3-4 pilnas dienas. Tapēc ieteikums neapstāties pie pirmajiem eksponātiem, lai cik interesanti tas nebūtu (jo sievas mēdz palikt dusmīgas) :).  Jo tikai cauri vien izskrienot visiem eksponātiem ar acīm prasīs ap 3 stundām. Gan Metropolitan muzejā, gan visiem muzejiem Wašingtonā, kas ir rindā viens pie otra lielajā bulvārī.

Iespēju neapmeklēt Knciks spēli un neredzēt KP6 dzīvajā iekš Madison square garden esot tur pat vien blakus – tādu opciju nebija. Lai cik dārgs šis prieks nebūtu, tam vienkārši bija jāatrod vieta ceļojuma budžetā. Citu variantu nebija. Divu biļešu cena vienā no lētākajiem sektoriem 178 $. Ja tas viss nenotiktu pasaules slavenākajā arēnā. Ko, protams, arī gribējās redzēt un sajust tās atmosfēru. Lai gan biļetes bija nopirktas jau labu laiku pirms spēles, tomēr lielas bažas bija par to vai maz redzēsim KP, jo bija iestājies traumu periods. Ar bažām sekoju līdzi par traumu nopietnību pirms ceļojuma un laimīgas sakritības dēļ KP uz spēli bija ierindā ! Jāsaka gan ka sportiskā rezultāta ziņā trāpījām uz labu spēli, ņemot vērā iepriekšējo Knicks vājo sniegumu un zaudējuma sēriju. Pārliecinoša uzvara un 25 punkti KP izpildījumā ar lielisku metiena precizitāte bija medusmaize. Bet… Biju stipri vīlies atmosfēras un iespaidu ziņā. Jo ja uz ielas ņujorkieši ir ļoti skaļi un sabiedriksi, tad sportu tie skatās kā teātri. Sajūtu ziņā bija kā skatīties kādu pārbaudes spēli. Emocijas puspilnā un mazākā halle Rīgas Dinamo spēlē ir jūtamas stipri jaudīgāk. Pēc šādiem iespaidiem it īpaši gaidu KP parādīšanos izlases kreklā, sportiskā atmosfērā un par 10x mazāku biļešu cenu :)!

New-York-celojums-E.Freimanis_0186

Ak jā, un viens smieklīgs atgadījums sporta veikalā, kas tikai apstiprina KP popularitāti un vērtību NY. 
Ieeju veikalā skatos, ooo, forši krekliem atlaides! Tajā skaitā visiem komandas “stāriem”. Meklēju KP6 kreklu. Atrodu blakus Anthony. Bet skatos –  atlaides nav ! Jautāju pārdevējam kapēc tā uz ko šis atbild, ka atlaide esot tikai neesot birkas. Ticēt viņam vai nē, bet man jau šķiet, ka veikals pieprasījuma dēļ varēja atļauties šim eksponātam atlaidi neuzlikt :)

New-York-celojums-E.Freimanis_0165

B&H lielākais foto un video veikals USA. Mazā fotogrāfa disnejlenda. Izskatās mazs, bet nav. Neko nenopirku, un paldies dievam:)

New-York-celojums-E.Freimanis_0179

Satiku arī šo džeku ! Leģendārs fotogrāfs NY ielās jau vairāk kā 50 gadus.
Vairāk par viņu TE

New-York-celojums-E.Freimanis_0180

Nakts pilsētā nav gluži tāda kā filmās. Rosība ir, bet tomēr samērā mierīgi. Ja nu protams neskaita Time Square, kur tūristu ka biezs.
Vēl viens ieteikums. Ja plānojat aplūkot pilsētu no augšas, kādā no skata torņiem, tad pērciet biļetes laicīgi. Bija vēlme tikt laikā, kad riet saule, lai varētu redzēt pilsētu gan dienas gaismā, gad naktī (un protams uztaisīt skaistas bildes saulrietā). Pirmo reizi, kad vēlējāmies tikt augšā (Rockefeller Center), tad bijām stundu iepriekš pirms saules rieta, bet diemžēl biļetes uz to laiku jau bija nesen izpārdotas. Domājām, nu nekas, atnāksim kādu no nākamajām dienām. Pēdējā dienā NY spīdēja saule un domāju, ka ir perfekta diena, jāierodas ātrāk. Ieradāmies 2h ātrāk, bet tieši mums deguna galā paziņoja, ka biļetes izpārdotas. Mega rūgtums ! Tūristu ka biezs, kases aparāts pilnīgi kūp. Un tas viss nesezonā. Vasarā iesaku vispār nopirkt biļeti no rīta ( pierezervēt biļeti uz vakaru ) un pa dienu vazāties un tad vakarā braukt uz saules rieta laiku !

Kopsavilkuma īsās atklāsmes.

Cilvēki steidzas.
Cilvēki ir pieklājīgi un toleranti, bet cūkas.
Par Trampu runā daudz. Par Trampu joko. Trampu aprunā. Par Trampu smejas. Ar Trampu asociacē. Pilsēta ir trampizēta.
Pilsētā ir daudz dīvaiņu. Džeks, kas stāv uz galvas un runā pats ar sevi – OK ! Džeks, kas iet pa ielu ar lielu tumbu uz pleca un pa mikrafonu nesaprotamā žargonā ko murmulē – OK ! Dīvaiņu daudz, bet neviens tiem īpaši nepievērš uzmanību.
Pilsētā ir daudz bezpajumtnieku. 
Šur tur smird.

7 dienas NY bija aizraujošas un iespaidiem bagātas.
Bet ar to bija gana. 
Karuselis.
Pie mums ir labāk :)