Laila un Kristaps | svētdienas rīts

Kā jau katru gadu, mirklis pirms gaidāmās sezonas ir iespēja sevi realizēt arī personīgos projektos un koncepta sesijās. Tā teikt izlaizt to radošo dēmonu no sevis ārā, kurš tur tup iekšā visu cauru gadu un gaida savu iznācienu. Jo no maksas projektiem tas pilnībā nepaēd.
Doma par “lazy sunday” sēriju pārim jau labu laiku bija koncepta sesiju sarakstā. Vēstījums un mērķis šai sesijai ir pamatprincipu laušana attiecībā uz fotosesijas vietu un estētiku. Patiesībā skaistais ir mums visapkārt. Tikai mēs nespējam to saskatīt.  Pieķēru sevi pie domas, ka attiecību atspoguļošanā arvien vairāk virzu akcentu uz brīvību un nepiespiestību. Intimitāti. Kā arī doma, ka patiesas emocijas stāsta vairāk kā vide, kurā šis stāsts tiek attainots. “Meklēt vienkāršību” – ir šīs sezonas moto un tas, ko es vēlos sev atgādināt. Ka patiesībā saskarsme, komunikācija un uzticības izveide ir svarīgākie faktori vienkāršam, bet patiesam attiecību stāstam. Ja es esmu iekšpus uzticības aplim, tad notiek brīnum lietas. Pārējās lietas ir tikai nianses. Izņemot labu gaismu, protams.
Kā šajā gadījumā. Ir divi cilvēki un to attiecību stāsts. Parasts padomju laika dzīvoklis. Jauka atmosfēra un sarunas pie rīta tējas.
Fotosesija bez jelkāda diskomforta no bildēšanās procesa – ir mērķis pašā pamatā. Tai ir jābūt kā izklaidei un labi pavadītam laikam. Dziesma, kura nedrīkst apstāties. Ja apstāsies, tad jāspēlē no sākuma. Ar Lailu un Kristapu ātri sapratāmies un nonācām uz viena viļņa. Ar labu devu humora un smieklu. Es sajutu viņu strāvojumu, viņi sajuta to, ko es vēlos no viņiem bildēs un ļāva man dalīties savās emocijās.